Augstākās tiesas ievērojamais nolēmums: pensionāri zaudē tiesības uz ADA pabalstiem

Augstākās tiesas ievērojamais nolēmums: pensionāri zaudē tiesības uz ADA pabalstiem

Ar ievērojamu lēmumu ASV Augstākā tiesa nolēma, ka pensionāri nevar iesūdzēt tiesā par pabalstiem saskaņā ar likumu “Amerikāņi ar invaliditāti” (ADA), kas ir iznākums, kas atbalsojas visā juristu aprindās, jo īpaši attiecībā uz tiem, kas paļaujas uz pēcpensijas pabalstiem. 2025. gada 20. jūnijā tiesneši pasludināja spriedumu ar 8:1 lietā, kurā bija iesaistīta Karīna Stenlija, bijušais ugunsdzēsējs no Sandfordas, Floridas štatā, un tas varētu mainīt ADA aizsardzību pensionāriem.

Karīna Stenlija, kurai tika diagnosticēta Parkinsona slimība un pēc tam 2018. gadā devās invaliditātes pensijā, nonāca cīņā ar pilsētu par veselības apdrošināšanas pabalstiem. Saskaņā ar pilsētas veco politiku pensionāri, piemēram, Stenlijs, varēja sagaidīt, ka līdz 65 gadu vecumam tiks segti 75% no viņu medicīniskās apdrošināšanas prēmijām. Tomēr 2003. gada politikas izmaiņas ierobežoja šo segumu tikai divus gadus pēc pensionēšanās tiem, kuri aizgājuši invaliditātes dēļ. Neapmierināts ar šo maiņu, Stenlija iesūdzēja pilsētu tiesā, apgalvojot, ka viņai ir diskriminācija invaliditātes dēļ. Tomēr tiesa secināja, ka pensionāri saskaņā ar ADA netiek uzskatīti par "kvalificētām personām", jo viņi nevar veikt darba funkcijas iespējamās diskriminācijas laikā, kā ziņoja Jurists.

Nolēmuma sekas

Tiesnesis Nīls Gorsuchs, rakstot vairākumam, ieņēma tiešu nostāju: ADA ir izstrādāta, lai aizsargātu cilvēkus, nevis pabalstus. Viņš atzīmēja, ka ADA piemērojamība ir atkarīga no tā, vai personas var veikt būtiskas darba funkcijas laikā, kad tiek pieprasīta diskriminācija. Tiesnese Ketanji Brown Jackson savā domstarpībā iebilda pret šo interpretāciju, uzsverot, ka pensijas pabalsti ir ļoti svarīgi, un apgalvojot, ka ir neloģiski, ka aizsardzība izzūd, aizejot pensijā. Džeksons norādīja, ka pensionētajiem darbiniekiem joprojām vajadzētu paust savu viedokli diskriminācijas jautājumos saistībā ar viņu pabalstiem.

Šī sprieduma sekas pārsniedz Stenlija lietu. Tā kā Baidena administrācija atbalsta Stenliju, apgalvojot, ka ADA aizsardzībai ir jāietver uzkrātie pabalsti un jārisina diskriminācija, kas var rasties pēc aiziešanas pensijā, ir steidzami jāpārvērtē ADA robežas. Spriedums var atturēt pensionārus no diskriminācijas apstrīdēšanas, jo saskaņā ar šo jaunatklāto interpretāciju juridiskais pamatojums šķiet nestabils, tādējādi radot bažas par pensijas pabalstu taisnīgumu. Kā LawRota atzīmē, ka galvenais apsvērums Augstākajā tiesā bija tas, vai bijušie darbinieki varētu apstrīdēt pēcnodarbinātības diskrimināciju saskaņā ar ADA.

Kas notiks tālāk?

Tiesa ir skaidri norādījusi, ka pensionāriem ir ierobežota prasība. Spriedums arī atstāj atklātus dažus jautājumus. Kā sīki izklāstīja Gibsons Danns, lai gan lēmums pieļauj iespējamās prasības darbiniekiem, kuri bija “kvalificēti”, kad tika pieņemta diskriminējoša politika, pensionāru nespēja īstenot ADA prasības varētu mudināt darba devējus īstenot kaitīgu politiku, mazāk baidoties no tiesiskas atriebības.

Juridiskā ainava attiecībā uz invaliditātes tiesībām un pensijas pabalstiem attīstās. Šis spriedums var būtiski ietekmēt ne tikai pensionārus, piemēram, Stenliju, bet arī plašāku amerikāņu strādnieku populāciju. Raugoties nākotnē, invaliditātes tiesību, darba tiesību un pensijas pabalstu krustpunkts neapšaubāmi joprojām būs aktuāls temats, veicinot diskusijas starp advokātiem, likumdevējiem un sabiedrību kopumā.