Crater Lake Park Superintendents atkāpjas no amata, raizējoties par personāla krīzi

Crater Lake Park Superintendents atkāpjas no amata, raizējoties par personāla krīzi

Kevina Hītlija atkāpšanās no Krātera ezera nacionālā parka uzrauga amata daudziem lika kasīt galvu, īpaši ņemot vērā laiku un problēmas, ar kurām viņš saskārās. Hītlijs atkāpās no amata 30. maijā, kad bija pagājuši tikai pieci mēneši, pamatojot to ar ievērojamām bažām par darbinieku skaitu, ko saasināja Trampa administrācijas politikas samazināšana. Tā kā parks parasti ik gadu uzņem aptuveni 500 000 apmeklētāju, šīs personāla problēmas ir radījušas trauksmi gan vietējo likumdevēju, gan parku aizstāvju vidū.

Hītlijs, kurš janvārī pārņēma amatu no atvaļinātā superintendenta Kreiga Akermena, situāciju raksturoja kā briesmīgu. Viņš atzīmēja, ka darbinieku skaits jau ir bijis ierobežots un ka nesenā atlaišana un darbinieku iesaldēšana ir radījusi krīzi. Tā kā vietā bija tikai trīs parka uzraugi, salīdzinot ar astoņiem iepriekš, pārvaldība kļuva arvien neizturamāka. "Tas ietekmēja manu miegu," viņš atzina, uzsverot viņa pienākumu smagumu vasarā, kas solās būt aizņemtāka nekā parasti. Tā kā parka amatpersonas paredz, ka palielināsies apmeklētāju skaits, ko veicina lielas kempinga rezervācijas un laivu ekskursiju rezervācijas, Hītlijas iziešana rada nemierīgus jautājumus par parka turpmāko pārvaldību. Neizbēgamā ezera piekļuves slēgšana uz trim gadiem vēl vairāk sarežģī situāciju, ierobežojot apmeklētāju atpūtas iespējas.

Oregonas balsis nosver

Oregonas Kongresa delegācija ātri reaģēja uz viņa atkāpšanos, katra paužot dažādas bažas. ASV repere Maksīna Dekstere bija īpaši skarba, pieprasot no Iekšlietu departamenta analīzi par parka darbinieku skaitu. Arī ASV senators Rons Veidens neatturējās, vēršoties pret Trampu par to, ko viņš uzskata par kaitīgu ietekmi uz dabas parkiem visā valstī. Tikmēr ASV pārstāvis Klifs Bencs izvēlējās izsvērtāku pieeju, aicinot veikt izmeklēšanu, pirms paust savu nostāju šajā jautājumā.

Šie nesenie notikumi izceļ plašāku problēmu, kas skar nacionālos parkus. Nacionālo parku saglabāšanas asociācija (NPCA) nesen ziņoja par "pilnīgu personāla krīzi", kas skārusi visus 63 nacionālos parkus, un Nacionālā parka dienestā kopš iepriekšējā fiskālā gada ir samazinājies darbinieku skaits par 16,5%. 13. maijā darbinieku skaits bija zemākais pēdējo gadu desmitu laikā, radot bažas par ne tikai Krātera ezera, bet arī parku apsaimniekošanu visā valstī.

Lielāka bilde

Iekšlietu sekretāra Daga Burgama komentāri Senāta uzklausīšanas laikā pielēja eļļu ugunij, jo viņš apgalvoja, ka Nacionālā parka dienestā (NPS) strādā aptuveni 26 000 cilvēku. Taču šis skaitlis krasi kontrastē ar oficiālajiem skaitļiem, kas liecina par tikai 18 066 darbiniekiem uz maija vidu. Šī neatbilstība uzsver NPS problēmas ar personālu, kas radušās iepriekšējo budžeta samazinājumu, izpirkšanas un neaizpildītu vakanču dēļ.

NPCA ir paudusi atbalstu pārredzamībai un tūlītējai rīcībai, lai risinātu šīs problēmas. Tā kā darbā ir pieņemti tikai aptuveni 39% sezonas un pagaidu darbinieku, parka darbības iespējas ir nestabilas. Turklāt administratīvajām un tehniskajām lomām, kas ir būtiskas parka funkciju uzturēšanai, ir satraucoši nepietiekami resursi. Pierno no NPCA norāda uz satraucošu personāla trūkumu svarīgās jomās, jo visā valstī ir brīvas aptuveni 100 superintendenta amata vietas.

Saulei rietot uz Hītlija īso pilnvaru laiku, ir jāapdomā, kas sagaida Krātera ezeru un nacionālos parkus kopumā. Ņemot vērā viņu nākotni, ieinteresētajām personām ir jāmobilizējas, lai risinātu šo pieaugošo krīzi. Bez steidzamiem pasākumiem šo dabas bagātību resursi var sarukt, kā arī to spēja apkalpot apmeklētājus turpmākajos gados.

Sīkāku informāciju par atkāpšanos varat lasīt vietnē Portlendas tribīne, iemesli, kas aiz tā ir plkst Cīņa ar īru stiepli, un plašāka ietekme uz nacionālā parka personālu NPCA.