Katrīnas mantojums: aicinājums veikt reālus ieguldījumus, lai sagatavotos katastrofām

Katrīnas mantojums: aicinājums veikt reālus ieguldījumus, lai sagatavotos katastrofām

Viesuļvētras Katrīna atbalsis varētu šķist tālas, taču mācības no tā postošā 2005. gada augusta paliek spēkā. Misisipi štatā, vējam gaudot un ūdeņiem augot, daudzi, piemēram, viens pāris, atklāja, ka pēdējā brīdī izstrādā evakuācijas plānus, paļaujoties uz ģimeni, lai samaksātu par bēgšanu. Viņi drosmīgi cīnījās ar intensīvu satiksmi, lai sasniegtu drošību Destinā, Floridā, tomēr sekas radīja drūmu ainu. Gandrīz 1400 cilvēku tika zaudēti, savukārt mājas tika atstātas drupās, caur sienām sūcas ūdens un tika iznīcinātas mantas. Šis sirdi plosošais stāsts ilustrē ne tikai personīgās cīņas, bet arī sistēmisku nespēju sagatavot iedzīvotājus šādai neizbēgamai katastrofai. Kā sīki izklāstījis Inkstick Media, resursu un sagatavotības trūkums lika nepārprotami skaidri saprast, ka daudzi ir neaizsargāti pret vētru, izceļot kraso nevienlīdzību mūsu sabiedrībā.

Katrīnas nokrišņi atklāja, cik neaizsargātas bija mūsu kopienas. Federālās valdības neadekvāto reakciju izraisīja gadiem ilgi bijušie nepietiekami ieguldījumi gan infrastruktūrā, gan sociālajos pakalpojumos, ko vēl vairāk pasliktināja koncentrēšanās uz militārajiem izdevumiem. Faktiski, lai gan vairāk nekā 100 miljardi USD tika piešķirti viesuļvētras atjaunošanai, gandrīz 500 miljardi USD tika novirzīti militārām darbībām ārvalstīs. Šis satraucošais salīdzinājums rada svarīgus jautājumus par valstu prioritātēm un pastāvīgo klimata pārmaiņu problēmu, kas ir kļuvusi par lielāku draudu amerikāņu dzīvībām nekā tradicionālās bailes no terorisma, kā rezultātā tikai četru gadu laikā klimata katastrofās ir gājuši bojā vairāk nekā 14 000 cilvēku. Inkstick Media ziņo, ka Pentagona budžets pārsniegs 1 triljonu USD, savukārt kritiskais finansējums sagatavotībai klimata pārmaiņām un kopienas drošībai sarūk.

Gūtās atziņas un virzība uz priekšu

Pēc viesuļvētras Katrīna federālās valdības veiktajā visaptverošajā pārskatā tika izklāstītas galvenās mācības un ieteikumi, kuru mērķis ir uzlabot turpmāko reakciju uz katastrofām. Proti, iekšzemes drošības padomnieka Frans Taunsenda vadītajā ziņojumā tika uzsvērti būtiski trūkumi valsts sagatavotībā, kas, ja netiks novērsta, varētu novest pie vēl postošākiem rezultātiem. Ziņojumā ir norādītas 17 galvenās atziņas, tostarp steidzama nepieciešamība pēc vienotas sistēmas ārkārtas gatavības nodrošināšanai federālajā, štatā, pašvaldībās un privātajā sektorā. Šo ieteikumu prioritāte var izrādīties ļoti svarīga nākamajai viesuļvētru sezonai , saskaņā ar prezidentūras projektu.

Turklāt dažādu nozaru integrācija un sabiedrības iesaistīšanās ir ļoti svarīga, veidojot „visas kopienas” pieeju katastrofu plānošanai. Šī metodoloģija ne tikai pievēršas tradicionālajiem apdraudējumiem, bet arī atzīst klimata pārmaiņu radītās problēmas. Tā kā kopienas saskaras ar dažādām ievainojamībām, visaptveroša plānošana kļūst neaizstājama. Klimata rīku komplekts liecina, ka, iesaistot dažādas ieinteresētās personas — federālos partnerus, vietējās pašvaldības, bezpeļņas organizācijas un kopienas locekļus, var apvienot centienus, lai uzlabotu noturību pret nākotnes katastrofām. Šī saskaņotā stratēģija var nodrošināt labākus rezultātus attiecībā uz sagatavotību katastrofām, atveseļošanos un ilgtermiņa noturību.

Aicinājums uz rīcību

Pārdomājot viesuļvētras Katrīnas mantojumu un progresu, ko kopš tā laika esam panākuši vai neesam panākuši, ir ļoti svarīgi atzīt, ka daudziem mūsu kopienām joprojām trūkst nepieciešamo resursu efektīvai evakuācijai un atveseļošanai klimata krīžu apstākļos. Jaunākā YouGov aptauja atklāja, ka gandrīz ceturtdaļai pieaugušo trūkst finanšu līdzekļu, lai pārceltos uz citu vietu, ja notiek katastrofa. Šī realitāte ir ne tikai satraucoša; tas ir aicinājums rīkoties, lai izstrādātu labāku politiku, kurā prioritāte ir visu iedzīvotāju drošība.

Virzoties uz priekšu, mudināsim mūsu valdību no jauna definēt, ko patiesībā nozīmē aizsardzība. Ieguldījumiem kopienas noturībā, infrastruktūrā un gatavībā ārkārtas situācijām vajadzētu būt valsts darba kārtības prioritātei ne tikai izdevumu izteiksmē, bet arī kā morālas prasības nodrošināšanai. Ceļš uz priekšu prasa ne tikai pārdomas, bet arī proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, kad nāk nākamā vētra, mēs nebūtu tikai izdzīvotāji, bet arī tauta, kas ir gatava stāties pretī rītdienas vētrām taisnīgāk un efektīvāk.

Noslēgumā jāsaka, ka viesuļvētras Katrīna mācības joprojām ir skaidras: ir pēdējais laiks likt cilvēkiem pāri peļņai un nodrošināt, lai katram iedzīvotājam būtu līdzekļi, lai pārvarētu nākamo vētru. Resursi ir; tas, kā mēs izvēlamies tos sadalīt, galu galā pasargās mūsu kopienas pret turpmākām katastrofām.