Gaidāma vēsa nedēļas nogale: visā Spānijā temperatūra paaugstinās līdz 44ºC!

Gaidāma vēsa nedēļas nogale: visā Spānijā temperatūra paaugstinās līdz 44ºC!

Tā kā karstuma vilnis pastiprinās visā Spānijas dienvidos, ir skaidrs, ka šī vasara būs viena no rekordu grāmatām. Valsts meteoroloģijas aģentūra (VMTA) turpina brīdināt par lielu karstumu, saglabājot brīdinājumus līdz pirmdienai, 18. augustam. Šajā nedēļas nogalē Gvadiānas, Gvadalkviviras un Seguras ielejās gaidāma karsta temperatūra, kas var pacelties līdz pat 44ºC. Šķiet, ka katrā desmitgadē ir karstuma maksimumi, taču šī ir īpaši nomācoša, jo zemākā temperatūra svārstās starp 22-25ºC.

Gaidāms, ka atmosfēra sakarst, sākot no šodienas, un ietekme sasniegs pussalas austrumu pusi. Līdz piektdienai temperatūra Kantabrijas reģionā var sasniegt 38-39ºC, savukārt centrālajos un dienvidu reģionos mēs varam redzēt skaitļus virs 40ºC. Diez vai ir pienācis laiks piknikiem vai pastaigām parkā, jo daudzi meklē ēnu un atvieglojumu no šīs nerimstošās saules. Īpaši sestdien un svētdien karstums būs visintensīvākais, prognozējot, ka pussalā un Baleāru salās temperatūra pārsniegs 36–39ºC, bet dažviet Spānijas dienvidos – neērti 40–42ºC. Gvadiānas, Gvadalkiviras un Seguras ielejas, šķiet, ir īpaši lemtas, lai izturētu visu šī karstuma viļņa smagumu.

Veselības riski un ieteikumi

Ilgstoša pakļaušana šādai strauji augošai temperatūrai var radīt nopietnas veselības problēmas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem karstuma viļņi var ilgt vairākas dienas un ir viena no visnodevīgākajām dabas parādībām, kas izraisa satraucošu karstuma izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. Pašreizējie dati liecina par vidēji 489 000 ar karstumu saistītu nāves gadījumu gadā no 2000. līdz 2019. gadam — tā ir drūmā statistika, kas izceļ ārkārtēja karstuma nāvējošo raksturu.

Turklāt tika ziņots par satriecošiem 70 000 nāves gadījumiem bēdīgi slavenajā 2003. gada karstuma vilnī Eiropā, kas ir skaidrs brīdinājums par to, ko var nodarīt ilgstoša augsta temperatūra. Un, klimata pārmaiņām liekot arvien vairāk cilvēku nonākt bīstamajā zonā — no 2000. gada līdz 2016. gadam karstuma viļņus piedzīvoja vēl 125 miljoni cilvēku, ir skaidrs, ka šo ekstremālo laikapstākļu biežums un ilgums tikai pieaugs. Pilsētas teritorijas ir īpaši neaizsargātas, jo tās cīnās ar pastiprinātu karstumu pilsētas siltuma salas efekta dēļ.

Atdziest?

Lai gan daži jūt svētlaimi tveicīgajos laikapstākļos — iespējams, pludmalē vai pie baseina —, ir svarīgi atcerēties iespējamās briesmas, kas slēpjas karstumā. Hidratēšana un uzturēšanās telpās pīķa stundās ir saprātīgi piesardzības pasākumi, ko iedzīvotāji var veikt. Turklāt temperatūras paaugstināšanās rada milzīgu spiedienu uz neatliekamās palīdzības dienestiem, ūdens resursiem un pat transportu, jo elektroenerģijas padeves pārtraukumi rada bažas daudzām mājsaimniecībām.

Gatavojamies gaidāmajam karstumam šajā nedēļas nogalē, ir svarīgi arī atcerēties, ka pie apvāršņa ir redzams atvieglojums. Vēsa gaisa masa no Atlantijas okeāna solās ierasties pēc pirmdienas, piedāvājot zināmu atelpu. Tomēr šī reljefa apmērs joprojām ir neskaidrs, jo pirmdien pussalas dienvidaustrumu daļās temperatūra varētu noturēties ap 40-42ºC. Līdz otrdienai raksturīgākai vasaras temperatūrai vajadzētu nostiprināties, lai gan paredzams, ka minimums joprojām saglabāsies augstāks.

Šie ekstremālie laikapstākļi kalpo kā smeldzīgs atgādinājums par mūsu mainīgo klimatu. Tā kā pasaule cīnās ar izmaiņām temperatūras regulēšanā un arvien biežākiem karstuma viļņiem, ir svarīgi būt informētam un sagatavotam. Rūpējieties par sevi un viens par otru, saglabājiet vēsumu un nekad nenovērtējiet par zemu saules spēku.

Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet AEMET sākotnējo ziņojumu šeit, un uzziniet vairāk par karstuma viļņu ietekmi no PVO.