Tramps un Putins tiekas Aļaskā: vai sarunas mainīs Ukrainas likteni?

Tramps un Putins tiekas Aļaskā: vai sarunas mainīs Ukrainas likteni?

2025. gada 15. augustā Ankoridžā, Aļaskā, notika nozīmīga tikšanās, kur ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sanāksmi, kas notika Elmendorfas-Ričardsonas apvienotajā bāzē plkst. 15:30 pēc ET (plkst. 11:30 pēc vietējā laika), Tramps ierosināja ar mērķi iesaistīt Putinu diskusijās, nevis panākt tūlītēju miera vienošanos par notiekošo karu Ukrainā. Trampa pieeja sliecās uz dialogu, jo viņš mazināja izredzes piedāvāt drošības garantijas Ukrainai, kas ir bijusi starptautiskās spriedzes centrālais punkts.

Pirms samita Tramps apspriedās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, tuvu Putina sabiedroto, uzsverot ģeopolitiskos sarežģījumus, kas saistīti ar tikšanos. Lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uz to neieradās, viņš uzsvēra Ukrainas paļaušanos uz amerikāņu atbalstu, baidoties, ka tikšanās varētu dot tikai tukšus solījumus. Skepticisms bija dažu Ukrainas militārpersonu vidū, kuri negaidīja nekādus reālus panākumus un turpināja apsūdzēt Krieviju ļaunticībā. Ziņojumi no karaspēka komandieriem norādīja uz joprojām smagiem zaudējumiem karā un Putina spītīgo atteikšanos atrast kopīgu valodu.

Konteksts un komplikācijas

Ankoridžas izvēle par sanāksmes vietu radīja savus izaicinājumus. Tūrisma sezonas laikā rosīgā pilsēta piedāvāja ierobežotas iespējas, mudinot organizatorus apmesties uz kopīgu Elmendorfas-Ričardsona bāzi. Neraugoties uz bažām par to, ka ASV militārās bāzes optika ir šādu galveno sarunu fons, nevar nepamanīt norises vietas vēsturisko nozīmi. Ankoridžai ir dziļas saiknes ar Krieviju, sākot no laika, kad tā bija daļa no Krievijas impērijas, un to iezīmēja tādas struktūras kā pilsētas vecākā krievu pareizticīgo baznīca.

Trampa un Putina tikšanās gaitā Kremlis apstiprināja, ka Putins ieradīsies laikā, laužot ierasto kavēšanās ieradumu. Šīs gaidas radās ASV apstiprinātā vēstnieka Krievijā prombūtnes ēnā, kas sekoja Linnas Treisijas aiziešanai. Turklāt ASV piedzīvoja pieredzējušu diplomātisko darbinieku trūkumu Eiropas lietās, radot bažas, ka šis zināšanu trūkums varētu kavēt amerikāņu sarunu stratēģijas. Tāpat Kijeva ir kuģojusi savos diplomātiskajos ūdeņos bez apstiprināta ASV sūtņa kopš Bridžitas Brinkas aiziešanas.

Politiskās pārmaiņas un nākotnes sekas

Starp šiem starptautiskajiem notikumiem politiskā ainava mājās ir tikpat uzlādēta. Jaunākie aptauju dati liecina, ka Trampam priekšvēlēšanu rādītājos klājas ļoti labi, jo īpaši Vidējos Rietumos. CNN analīze liecina, ka Trampam ir gandrīz 70% iespēja uzvarēt 2024. gada vēlēšanās, un Džo Baidena nelielā uzvara Pensilvānijā 2020. gadā kalpo kā drūms atgādinājums par strīdīgo politisko kaujas lauku. Skaitļi liecina, ka Trampam vajadzēja tikai 46 000 balsu vairāk, lai nodrošinātu atkārtotu ievēlēšanu 2020. gadā, un šis skaitlis ir liels, tuvojoties vēlēšanu dienai, un atlikušas vairs tikai 32 dienas.

No otras puses, pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa nerada vajadzīgo impulsu, lai efektīvi izaicinātu Trampu. Tā kā plašsaziņas līdzekļu atbalsts ir vērsts uz viņas kampaņu, vēlēšanu ainava, šķiet, ir gatava sīvai konkurencei. Vēlētāji vēros ne tikai starptautiskos dialogus starp Trampu un ārvalstu līderiem, bet arī šo diskusiju ietekmi uz iekšpolitiku.

Tā kā šī galvenā tikšanās Ankoridžā rada pamatu iespējamām pārmaiņām ASV ārpolitikā, gan valsts, gan pasaules acis joprojām ir vērstas uz rezultātiem, apvienojot pagātnes attiecības un nākotnes ambīcijas sarežģītā ģeopolitiskā tīklā.