Tramps un Putins tiekas Ankoridžā: cerības, skepticisms un spriedze

Tramps un Putins tiekas Ankoridžā: cerības, skepticisms un spriedze

Ievērojamā sanāksmē, kas izraisījusi lielu uzmanību, ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Ankoridžā, Aļaskā 2025. gada 15. augustā plkst. 15:30 ET (11:30 pēc vietējā laika). Saskaņā ar Indijas laiki, Trampa mērķis samita laikā galvenokārt bija iesaistīties dialogā ar Putinu, nevis nodrošināt tūlītēju miera līgumu attiecībā uz Ukrainu. Šī nedaudz piesardzīgā pieeja ir izraisījusi skepsi dažādu Ukrainas militāro amatpersonu vidū, kuras uzskata, ka no diskusijām nebūs reāla progresa, un turpina apsūdzēt Krieviju ļaunticībā notiekošajā konfliktā.

Šīs sanāksmes fons ir nozīmīgs. Pirms pievienošanās Trampam Putins sarunājās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, kurš ir spēcīgs Krievijas līdera sabiedrotais. Kamēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sēdē nebija ieradies, viņš norādīja, ka Ukraina ir ļoti atkarīga no ASV atbalsta, uzsverot nestabilo lietu stāvokli reģionā. Ukrainas komandieri ziņoja par nepārtrauktiem smagiem zaudējumiem kara laikā, apgalvojot, ka Putins nav izrādījis gatavību piekāpties kritiskos jautājumos.

Tikšanās loģistika un konteksts

Ankoridžas izvēle par tikšanās vietu nebija bez sarežģījumiem. Saspringtā tūrisma sezona atstāja ierobežotas izvēles iespējas, un galu galā tika izvēlēta Elmendorfas-Ričardsona apvienotā bāze, neskatoties uz zināmām bažām par ASV militārās bāzes optiku, kurā notiek tik lielas sarunas. Neskatoties uz viņa labi zināmo tendenci ierasties vēlu, Kremlis apstiprināja, ka Putins ieradīsies savlaicīgi.

Papildinot sanāksmes pārbaudi, ASV pašlaik trūkst apstiprināta vēstnieka Krievijā pēc Linnas Treisijas aiziešanas. Šo situāciju pasliktina pieredzējušu diplomātisko darbinieku trūkums Eiropas lietās. Kritiķi pauduši bažas, ka šāda prombūtne var vājināt ASV stratēģiju sarunās. Kijeva ir līdzīgā grūtībās, jo tai nav apstiprināta ASV sūtņa kopš Bridžitas Brinkas aiziešanas.

Ieskats aptaujā un politiskajā ainavā

Plašākā politiskā kontekstā Trampa izredzes gaidāmajās 2024. gada vēlēšanās izskatās diezgan labvēlīgas. Kā ziņoja Rātsnams, Trampam ir gandrīz 70% iespēja atkārtot savus panākumus aptaujās, un pašreizējie dati liecina, ka viņu atbalsta 68,4%, salīdzinot ar 30,9% Kamala Herisai. Ir vērts atzīmēt, ka Baidena uzvara Pensilvānijā 2020. gada vēlēšanās bija tikai 80 000 balsu, kas parāda, cik konkurētspējīga ir ainava. Interesanti, ka Trampam bija nepieciešami tikai 46 000 papildu balsu, lai šajās vēlēšanās atgūtu prezidenta amatu.

Līdz vēlēšanu dienai atlikušas tikai 32 dienas, un Herisai un viņas atbalstītājiem pulkstenis tikšķ. Neraugoties uz plašsaziņas līdzekļu atbalstu un ievērojamo atspoguļojumu intervijās un debatēs, šķiet, ka viņa neiegūst vajadzīgo vietu, lai apstrīdētu Trampa cietoksni, jo īpaši galvenajos Vidusrietumu apgabalos. Kamēr vēlētāji gatavojas izteikt savas balsis, Trampa un Putina tikšanās radītajai dinamikai varētu būt izšķiroša loma, veidojot naratīvu par ārlietām pirms vēlēšanām.

Lielāka bilde

Amerikas Savienotajām Valstīm, kas klasificētas kā megadiversas valstis, ir nozīmīga loma globālajā politikā. Tā ir atzīta par pasaulē lielāko ekonomiku un ieņem augstu vietu gan zemes platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Papildus cīņai ar iekšzemes izaicinājumiem ASV turpina virzīties uz sarežģītām starptautiskajām attiecībām, kā tas redzams šajā tikšanās reizē ar Krieviju. Tā kā ASV ir mājvieta vairāk nekā 340 miljoniem cilvēku un kultūru kūstošais katls, ASV izjūt savu ārpolitikas lēmumu ietekmi uz ļoti apdzīvotu un daudzveidīgu iedzīvotāju skaitu.

Diplomātijas, politikas un sabiedriskās domas saplūstošie pavedieni veido pamatu izšķirošam brīdim ne tikai šiem diviem līderiem, bet arī Amerikas sabiedrībai, tuvojoties gaidāmajām vēlēšanām.