Tramps saskaras ar pretreakciju, jo Epšteina lietas paliek apzīmogotas Floridas tiesā

Tramps saskaras ar pretreakciju, jo Epšteina lietas paliek apzīmogotas Floridas tiesā

Nozīmīgā spriedumā 2025. gada 24. jūlijā Vestpalmbīčas apgabala tiesnesis noraidīja Trampa administrācijas lūgumu atklāt dokumentus no lielās žūrijas izmeklēšanas saistībā ar Džefriju Epšteinu. Šāds lēmums pieņemts, jo netika uzrādīti ārkārtēji apstākļi, kas attaisnotu 2005.-2007.gada ierakstu publiskošanu. Attiecīgie dokumenti radās no Epšteina kriminālprocesa Floridā, kur viņam tika izvirzītas nopietnas apsūdzības pirms viņa pāragrās nāves gandrīz pirms sešiem gadiem Ņujorkas cietuma kamerā strīdīgos apstākļos.

Daudzas uzacis ir sarautas pēc bijušā prezidenta Trampa iepriekšējām pārliecībām savas kampaņas laikā, ka viņš nodrošinās šo dokumentu publiskošanu. Viņa atbalstītāji pauž savu neapmierinātību, apgalvojot, ka šādu ierakstu aizzīmogošana ir ļoti svarīga atbildībai. Līdz ar nesenajiem spriedumiem jautājums tagad ir vērsts uz iespējamo pieprasījumu pēc ierakstiem saistībā ar vēlāku Ņujorkas lietu pret Epšteinu.

Tieslietu departamenta loma

Pastiprinot intrigu, Tieslietu ministrija (DOJ) ir iesniegusi tiesas dokumentus, kuru mērķis ir atslēgt zvērināto tiesas ierakstus, kas saistīti ar Epšteina krimināllietu Ņujorkā. Šajā Manhetenas federālajā tiesā iesniegtajā pieteikumā ir uzsvērts, ka Epšteina lieta, kā arī viņa līdzgaitnieces Gislainas Maksvelas lieta ir sabiedrības interesēs. Bijušais prezidents Tramps iepriekš bija aicinājis ģenerālprokuroru Pamu Bondi turpināt šīs lielās žūrijas liecības, norādot uz šī jautājuma nozīmi publiskajā un politiskajā arēnā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka visu lielās žūrijas materiālu publiskošana būs atkarīga no juridiskiem procesiem, un tam ir jāsaņem Ņujorkas dienvidu apgabala tiesneša apstiprinājums. Tiks ņemti vērā tādi faktori kā iespējamā ietekme uz upuriem un iesaistīto pušu konfidencialitātes pieprasījumi.

Politiskā izkrišana

Šo notikumu sekas ir ne tikai likumīgas; tas ir radījis lielu ažiotāžu Trampa atbalstītāju vidū. Sašutums ir uzliesmojis, jo jaunie paziņojumi no DOJ un FIB ir norādījuši, ka nekādi papildu ieraksti netiks atklāti, neskatoties uz iepriekšējiem solījumiem pēc rūpīgas pārskatīšanas un rediģēšanas atbrīvot atlikušos materiālus. Arī Trampa retorika ir dramatiski mainījusies, pašreizējo situāciju nosaucot par "krāpšanu" un iepriekš nodēvējot Epšteina failus kā "mānīšanu".

Šo strīdu vēl vairāk veicina labējo ietekmētāju un sazvērestības teorētiķu apgalvojumi, kuri apstrīd oficiālo stāstījumu par Epšteina nāvi, apgalvojot, ka viņa nāve tika organizēta, lai slēptu liberālās elites darbības. Dažas frakcijas uzskata, ka Epšteins nebija pašnāvības upuris, bet gan mērķis, lai viņu apklusinātu.

Aicina uz pārredzamību

Diskusijas par Epšteinu ir izraisījušas daudzus aicinājumus pēc pārredzamības, un vairāki republikāņi, tostarp bijušais viceprezidents Maiks Penss, iestājas par plašākas informācijas publiskošanu par šiem skandāliem. Tikmēr Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita paskaidroja, ka lēmumu par turpmāku izpaušanu pieņem nevis prezidents, bet gan DOJ un Bondi.

Šīs spriedzes vidū daudzi prāto, kā šī sāga risināsies. Tā kā sabiedrība alkst atbildes un politiskās sekas virmo, šķiet, ka šī pārliecinošā Epšteina sāgas nodaļa nebūt nav beigusies. Uzmanība uz atbildību un pārredzamību joprojām ir aktuāla tēma, jo ainava turpina mainīties.